Paņem raketi un atrodi labu kompāniju. Recepte ilgākai dzīvei.

Lai cik dīvaini tas varētu likties, tomēr tieši šādus secinājumus ir izdarījuši mediķi un pētnieki vairākos lielos ilgtermiņa pētījumos par fizisko aktivitāšu ietekmi uz sirds veselību un potenciālo dzīves ilgumu.

Rakešu sportu izvēle kā aktīvā brīvā laika pavadīšana ir vislabākais veids, kā nodrošināt veselu sirdi un dzīvot ilgāk. 25 gadu garumā veikts sirds veselības pētījums [1] Kopenhāgenas iedzīvotāju vidū apliecināja, ka regulāra nodarbošanās ar tenisu un badmintonu palielina prognozēto dzīves ilgumu par 6 un pat 10 gadiem. Nav pārsteigums, ka efektivitāte ir augsta salīdzinot ar cilvēkiem, kuri ar sportu brīvajā laikā nenodarbojas vispār. Pārsteidzoši ir tas, ka rakešu sporti šajā ziņā ir 2-3 reizes (!) labāki par mums tik masveidīgajiem un populārajiem sporta veidiem, kā peldēšana (vidēji 3.4 gadi), riteņbraukšana (3.4 gadi), skriešana (3.2 gadi), savukārt fitnesa zāles apmeklēšana – vien 1.5 gadus.

Līdzīgu saistību uzrāda arī Lielbritānijā veiktais pētījums[2] par sporta aktivitāšu saistību ar risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Arī šeit rakešu sporta veidi uzrādīja vislabāko rezultātu – par 56% samazinot varbūtību nomirt no sirds-asinsvadu sistēmas slimībām un par 47% – no citām saslimšanām. Peldēšana un aerobikas nodarbības uzrādīja apmēram 30% samazinājumu, kamēr skriešana un riteņbraukšana – tikai 15%. Kas ir interesanti, tādi populārie sporta veidi kā futbols, riteņbraukšana, un skriešana vispār neuzrādīja nekādus statistiskus uzlabojumus attiecībā uz iespējamību izvairīties no sirds-asinsvadu sistēmas saslimšanām.

Tieši šī saistība starp sporta veida specifiku un tā pozitīvo ietekmi ir radījusi nākamo izpētes jautājumu zinātniekiem.

“Kā un kāpēc daži sporta veidi dod lielāku prognozēto dzīves ilguma palielinājumu, nav iespējams noteikt šādos novērojumu pētījumos”, saka Dr. Džeimss O’Kīfs, viens no pētījuma autoriem.

Mēs pārliecinājāmies, ka socioekonomiskie faktori – izglītība, ienākumu līmenis, ģeogrāfija, vecums – neietekmē fiziskās aktivitātes rezultējošo efektu. Tomēr ir iespējams, ka tieši sociālā mijiedarbība, kas notiek sportojot kopā, veido unikālu psiholoģisku un fizioloģisku efektu, piebilst Dr. O’Kīfs.

Šie pieņēmumi vēl ir jāapstiprina pētījumos, bet tikmēr ir vērts nopietni padomāt par skriešanas apavu un futbola bumbas nomaiņu pret badmintona raketi.

Atsauces:
[1] https://www.mayoclinicproceedings.org/article/S0025-6196(18)30538-X/abstract
[2] https://bjsm.bmj.com/content/51/10/812